EURONET 50/50 MAX
ciparos

525

pamatskolas un vidusskolas

13

Eiropas valstis ievieš 50/50 metodoloģiju

98 891

Skolēni un

7 038

skolotāji aktīvi iesaistās lai ieekonomēt

8%

no skolas enerģijas patēriņa

109

Eiropas pašvaldības izmanto 50/50 metodes un

84

no tām piedalās apmācību semināros

56

pašvaldības paplašina 50/50 akcijas un iesaista citas sabiedriskās ēkas

155

vietējās stratēģijas

26

apmācību kursos iekļauj 50/50 koncepciju

41

ES līmeņa iniciatīvas atbalsta 50/50 tīklu

29

projekta novērotāji seko projekta realizācijas gaitai

408

tiek nodibināti kontakti ar vietējām, reģionālām un nacionālām pārvaldes organizācijām par 50/50 koncepcijas iekļaušanu to attīstības stratēģijās

797

personas piedalījās iniciatīvas 50/50 rekļāmas un izglītošanas pasākumos

Galvenie noteikumi, kas jāievēro, veicot enerģijas un finansiālo ietaupījumu aprēķinu projektā “EURONET 50/50 MAX”:

  • Enerģijas un finansiālie ietaupījumi skolā vai citā sabiedriskajā ēkā ir jāaprēķina pēc katra 50/50 īstenošanas gada.

  • Aprēķini būtu jāveic, vadoties pēc vienkāršās metodoloģijas.

  • Enerģijas ietaupījumi tiek aprēķināti, salīdzinot enerģijas patēriņu esošajā gadā ar bāzes vērtību.
  • Bāzes vērtības paliek nemainīgas visa projekta garumā.

 

Aprēķinu metode

Finansiālo ietaupījumu aprēķins ir pavisam vienkāršs:

  • Pirmkārt, jāapkopo nepieciešamie dati: Jums nepieciešami enerģijas rēķini, vidējās enerģijas cenas un dienas grādi, lai ‘ņemt vērā āra temperatūras ietekmi uz enerģijas patēriņu.
  • Otrkārt, jāaprēķina elektrības ietaupījumi:  salīdzinājumā ar elektrības patēriņu, kas bija pirms projekta uzsākšanas (bāzes vērtību).
  • Treškārt, jāaprēķina apkures ietaupījumi: lai aprēķinātu apkures ietaupījumus, jāsalīdzina enerģijas patēriņš ar bāzes perioda patēriņu, bet šajā gadījumā aprēķinā tiek iesaistīti  dienas grādi. 
  • Četrkārt sasniegto ietaupijumu lielumi ir jāparreizina ar tekošā gada vidējo tarifu.

 

Bāzes vērtību aprēķins:

Bāzes vērtības aprēķins apkurei:

1.SOLIS – enerģijas patērinā uz vienu dienas grādu(patēriņa vienības)  katrā no trijiem iepriekšējiem  gadiem aprēķins:

 

 

Enerģijas patēriņš 1. gadā  / dienas grādu summa 1. gadā = 1. gada patēriņa vienība

Enerģijas patēriņš 2. gadā  / dienas grādu summa 2. gadā = 2. gada patēriņa vienība

Enerģijas patēriņš 3. gadā  / dienas grādu summa 3. gadā = 3. gada patēriņa vienība

 

2.SOLIS – vidējā aritmetiskā bāzes patēriņa uz vienu dienas grādu trijos iepriekšējos gados noteikšana:

                         (1. gada patēriņa vienība + 2. gada patēriņa vienība +3. gada patēriņa vienība) / 3 = vidējā pateriņa vienība

 

3. SOLIS – bāzes vērtības   noteikšana, ar kuru tiks salīdzināts tekošā  gada  patēriņš:

Vidēja patēriņa vienība  X  dienas grādu skaits tekošā gadā = enerģijas patērinā bāzes lielums

4.SOLIS – faktiskā patēriņa noteikšana :

Enerģijas patērinā bāzes lielums -  tekošā gada faktiskais  enerģijas patēriņš = sasniegtā enerģijas ekonomija

 

  1. Bāzes vērtības aprēķins elektrībai

Bāzes vērtības aprēķināšana elektrība ir vienkāršāka. Jūs drīkstat  izmantot enerģijas patēriņu, kas bijis gadā pirms iesaistīšanās projektā. Tomēr būtu labāk izmantot iepriekšējo trīs gadu vidējo vērtību, lai salīdzinājums būtu precīzāks.

Parauga izklājlapa enerģijas patēriņa pārraudzībai skolā


[1] "Dienas grādi" ir vērtība grādos, kas apzīmē, cik daudz un cik ilgi gaisa temperatūra ārā ir zemāka nekā pamata temperatūra. Dienas grāds norāda gada aukstuma līmeni, un to izmanto aprēķiniem, kas saistīti ar enerģijas patēriņu apkures ēkām (avots: http://www.degreedays.net/).